Translations
Te turanga ponuiā‘au i runga i te ‘ātuitui roro uira

Cook Island Māori - keeping secure online

Young woman sitting on the sofa on her phone

Te turanga ponuiā‘au i runga i te ‘ātuitui roro uira

E tā‘anga‘anga ana tatou i te ‘ātuitui roro uira, no te komakoma‘anga ki te ‘ai taeake, e te kōpu tangata, no ta tatou pītiniti, no te mēre uira, e te au mea pu‘apinga, mei te pangika‘anga.

E mea pu‘apinga te pāruru‘anga i ta tatou au pangika i runga i te ‘ātuitui roro uira.

Teia i reira, teta‘i au taka‘i‘anga māmā, no te no‘o‘anga ponuiā‘au, iā koe i runga i te ‘ātuitui roro uira.

Pata‘ia kia ‘anga‘anga Nga rāvenga ‘akapāpu‘anga (two factor authentication) (2FA)

E ‘āpapa‘anga pu‘apinga te two-factor authentication no te rāvenga mou-piri.

Me tomo atu koe ki roto i ta‘au pangika i runga i te ‘ātuitui roro , i te ma‘ata‘anga o te taime, e tā‘anga‘anga ana koe i teta‘i “username e te password” māmā ‘ua. E rāvenga māmā, te two-factor authentication (2FA) i te tuku‘anga i teta‘i atu ‘āpapa‘anga mou-piri ki ta‘au pangika. Ko te ‘āite‘anga i teia i reira, ka patapata‘ia atu, me kore ra, teta‘i ‘akairo muna no te tomo‘anga, te takirua i te ‘akapāpu‘anga e, koe rāi.

View transcript

I roto i teia nei tuātau o te au rāvenga uira, ka anoano tatou i te rave i te au ‘akamatakite‘anga, i te pāruru ‘ia tātou ‘uā‘orāi, e te aronga ‘inangaro‘ia e tatou.

Ka komakoma ana tātou, no runga i te pu‘apinga o nga rāvenga ‘akapāpu‘anga (two-factor authentication), me kore ra 2FA i te tāporoporo‘anga iā koe, e to‘ou kōpu tangata kia ponuiā‘au, i runga i te ‘atuitui roro uira.

Ea‘a i reira, nga rāvenga ‘akapāpu‘anga (two-factor authentication)? E papa‘anga kē atu ei ‘akamoupiri. Me patapata atu koe i ta‘au kupu-muna (password), ka anoano‘ia rāi koe, kia tuku i teta‘i atu nga mea ‘akakitekite‘anga, e tu‘era mai ei, ta‘au pāngika (account). Pēnei pa‘a, e ‘akairo tei tukuna‘ia atu na runga i ta‘au terepōni, me kore ra, e tūtū pākiri mangamangā-rima (fingerprint), me kore ra, te Tūtū Mata (Face ID).

No reira, noātu e ka matara ta‘au kupu-muna (password) mātūtū, ka anoano rāi rātou i ta‘au terepōni, me kore ra, i to‘ou tūtū pākiri mangamangā-rima (fingerprinti), no te tomo atu ki roto. Mei te mea rāi e, te tuku ra koe i teta‘i roka‘anga mātūtū ‘aka‘ōu, ki runga i to‘ou ngutu‘are ‘ātuitui roro uira.

Ka pa‘una rāi te tuātau no te tāpiri‘anga i teia taka‘i‘anga na runga‘o, no te mea, ka tāpū teia mei te 60 ki te 90 pātene o te au tāmanamanatā.

Ka rauka iā koe i te pata kia ‘anga‘anga nga rāvenga ‘akapāpu‘anga (two-factor authentication), i roto i te au ‘akapapa‘anga (settings) o te ma‘ata‘anga o ta‘au au apps, e te au pāngika (accounts) i runga i te ātuitui roro uira. Me kore ra, pati atu i teta‘i taeake ‘irinaki‘ia, me kore ra, i teta‘i o te kōpu tangata, no te tauturu.

Tei runga teta‘i atu arataki‘anga i te kupenga uira Own Your Online.

Ko te ma‘ata atu o te au pāruru‘anga i runga i ta‘au au pāngika (accounts), e te au rāvenga uira, ko te ponuiā‘au atu i reira, koe, e to‘ou kōpu tangata, mei te au tāmanamanatā‘anga i runga i te ‘ātuitui roro uira.

‘Anga‘ia ta‘au ‘uā‘orāi ‘ātuitui roro uira, ma te pata atu kia ‘anga‘anga nga rāvenga ‘akapāpu‘anga (two-factor authentication) i teia ‘ati‘anga.

Tā‘anga‘anga‘ia te au passwords roāngarere, mātūtū, e te tūkē ‘ua atu rāi

E passwords mātūtū te passwords roāngarere. Ko te ma‘ani‘anga i teta‘i passphrase, te rāvenga māmā no te ‘anga i teta‘i password: ko nga kupu e ‘ā, me kore ra, kia ma‘ata atu teta‘i ‘ua atu au kupu. Māmā ake te ‘akama‘ara‘anga i te passphrases, e mei teta‘i password rāi to ratou mātūtū, te tā‘anga‘anga ra i te au kā‘iro‘anga numero, reta, e te au ‘akairo. ‘Akapāpu meitaki, kia tā‘anga‘anga koe i te passphrase tūkētūkē no te au pangika tātakita‘i.

View transcript

Te au Kupu-muna (Passwords) Mātūtū

I roto i teia nei ao o te au rāvenga uira, ka anoano tatou i te au kupu-muna (passwords), i te tāporoporo i ta tatou ‘uā‘orāi ‘akakitekite‘anga kia ponuiā‘au.

Inā rā, kua tāmanako āinei ana koe, i te māmā i te tāmanako‘anga, me kore ra, i te tatara‘ia‘anga ta‘au kupu-muna (password)? Ka rauka i te tatara i te au kupu-muna (passwords) poto, e te au kupu ‘okota‘i, i roto i nga mea tēkona ‘ua, me kore ra, i te tāmanako vave me kua tā‘anga‘anga koe i teta‘i ra ‘ānau‘anga, me kore ra, i te ingoa o teta‘i ‘ānimara ‘akaperepere‘ia.

Ka tāmanako ana koe i te au pēpa pu‘apinga, te au ‘akakitekite‘anga muna no runga iākoe ‘uā‘orāi, e te au ‘akamā‘ara‘ara‘anga ‘inangaro‘ia e te kōpu tangata, tei tāporoporo pouroa ‘ia ki runga te ‘ātuitui roro uira.


Mei te roka‘anga i ta‘au au ‘apinga ki teta‘i roka ma‘atama‘ata ‘ua atu, te kupu-muna (password) mātūtū.

E tā‘anga‘anga ana te kupu-muna (password) mātūtū, mei te ‘ā, me kore ra, i teta‘i ‘ua atu au kupu, kāre e ngaropoina‘ia, me ‘akapapa‘ia kia ‘okota‘i.

Ka tāpiri atu tātou i reira, i teta‘i au reta mama‘ata, au numero, e te ‘akatanotano‘anga (punctuation), i te ‘akamātūtū atu.

Na roto i te rave‘anga i teia ki ta‘au au pāngika (accounts) pouroa, e ‘akapāpu kia pāruru‘ia te ponuiā‘au, e te muna, no‘ou, e to‘ou kōpu tangata.

‘Akamātūtū‘ia ta‘au kupu-muna (passwords) i teia ‘ati‘anga, e te pāruru i te au mea pu‘apinga rava atu.

‘Akamata‘ia te au kupu-muna (passwords) mātūtū, ma te Own your Online.